VENDEN VĒSTURE
Pirms VENDEN dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks vairākus gadus uzturējās Amerikā, kur arī novēroja, ka lielākā daļa uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18.9 litru pudelēm, kā arī ofisos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā. Gūtā pieredze veicināja ideju par sava dabīgā ūdens ražošanas uzņēmuma izveidi.
Izpētot situāciju Latvijā, kā arī, balstoties uz tiem faktiem, kādi paradumi un tendences ir ūdens nozarē pasaulē, mērķtiecīgi tika izveidots uzņēmums VENDEN. Sākotnēji bija skaidrs, ka šis bizness nav no tiem, kas dos ātru un vieglu peļņu, taču apziņa, ka tīrs avota ūdens spēj uzlabot veselību, un būs pieejams katram Latvijas iedzīvotājam, deva spēcīgu pozitīvu impulsu biznesa uzsākšanai.
Viens no pirmajiem uzdevumiem un tai pašā laikā viens no sarežģītākajiem,- bija ūdens ieguves vietas atrašana, kas spētu nākotnes perspektīvā nodrošināt visus Latvijas iedzīvotājus ar dabīgu ūdeni. Tā kā Cēsis jau vēsturiski bija slavenas ar ūdens dziedniecību, tā, piemēram, astoņpadsmitā gadsimta vidū Cēsu ārsts Georgs fon Meiers atvēra pilsētā ūdens dziedniecības iestādi, kurā ārstējās ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī pacienti no Pēterburgas, Pleskavas, Rīgas un citām Eiropas pilsētām, kā arī Padomju laikā Cēsīs darbojās viena no populārākajām sanatorijām “Cīrulīši”, ūdens ieguves vieta un ražošanas iespējas tika meklētas tieši Cēsīs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sanatorija “Cīrulīši” vairs nedarbojās, gan tās telpas, gan zeme tika privatizētas. VENDEN pārstāvji iegādājās daļu no sanatorijas kompleksa, kā arī tam blakus atrodošos dabīgā minerālūdens urbumus. Ēkā tika ierīkota ražotne, uzstādītas ūdens pildīšanas iekārtas un uzsākta 18.9 litru ūdens pudeļu pildīšana ar darbīgo minerālūdeni, kam tika dots nosaukums VENDEN.
Klienti ūdeni dzeršanai un slāpju remdēšanai novērtēja kā ļoti labu, tomēr no tā gatavotā tēja vai kafija nebija tik garšīga, kā arī uzvārīts ūdens veidoja nogulsnes, jo tā mineralizācijas pakāpe bija augstāka nekā filtrētam dzeramajam ūdenim. Lai apmierinātu klientu vēlmes, tika pieņemts lēmums atrast piemērotāku dabīgā ūdens ieguves vietu. Meklējumu procesā tika iegūta Latvijas ģeologu astoņdesmitajos gados veidota Gaujas Nacionālajā parkā esošo avotu karte, kas ietvēra sevī informāciju gan par avotu veidiem (dzidravots, sēravots, ģipšavots, dzelzsavots, kaļķavots), to ģeogrāfiskajām koordinātām, gan avotu ķīmiskā sastāva būtiskākos rādītājus un avotu kapacitāti.
Padomju Latvijas laikā informācija par avotiem tika apkopota gadījumam, ja sāktos Trešais pasaules karš. Avoti spētu apgādāt iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, jo dziļie pazemes avoti ir dabīgā ūdens rezervuārs, kas neuzkrāj piesārņotāja izstaroto radiāciju virszemē. Pētot un analizējot iegūtos datus, VENDEN pārstāvji pamanīja, ka viens no avotiem - Mežuļu avots, kas atradās Vidzemes augstienē, Kocēnu novadā, būtiski atšķiras no pārējiem ar unikālu ķīmisko sastāvu, - ļoti zemu kaļķa un dzelzs saturu tajā. Atkārtoti veicot ūdens ķīmiskās analīzes, apstiprinājās fakts, ka tam ir unikāls sastāvs, ūdens ir dabīgi mīksts, jo tas plūst caur kvarca smilšu slāņiem, tādējādi kvarcs kalpo kā dabīgais filtrs un mīkstina ūdeni. Avots un tam pieguļošā zeme tika iegūti VENDEN īpašumā, tai pašā laikā uzņemoties lielu atbildību par avotu un dabu tam apkārt, jo pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta izsniegtās avota pases datiem, tas bija uzskatāms kā dabas piemineklis, kā arī ap avotu nozīmēta stingrā režīma aizsargjosla, kas liedza veikt jebkādas izmaiņas avota apkārtnē.